Citreiz der padomāt ;)

Advertisement
Advertisement
Viņa: Aj, Dieviņ, aj, aj, aj!!! Lūdzu, lūdzu, lūdzu!!! Gribu, gribu, gribu!!!

Dievs: Nevajag tā bļaut! Ko gribi? Vai arī kuru?

Viņa: Redz kur, redzi? Mašīnā sēžas iekšā, tāds garšs ar zilām acīm! Tik foršs! Es starp citu, jau sen viņā esmu iemīlējusies! Un vakar viņš man uzsmaidīja! Viņš, laikam, arī ir manī iemīlējies, tikai pateikt kautrējas! Lūdzu, lūdzu, lūdzu!!! Gribu, gribu, gribu!!!

Dievs: Njā...zini, manuprāt, tas nav Tavs..pareizāk sakot, nav domāts Tev... Padomā! Tu esi pārliecināta?

Viņa: Pārliecināta, pārliecināta! Mīlu, vairs nevaru! Es negribu nevienu citu, izņemot viņu. Tu tikai izdari tā, lai mēs būtu kopā. Un tad es būšu laimīga līdz mūža galam (mazliet nepārliecinātākā tonī) un viņš arī.

Dievs: Nu, nu.

Pēc diviem mēnešiem.

Viņa: Urā, beidzot, paldies!!! Mēs ar viņu vakar satikāmies, mazliet iedzērām un ... viss bija tik brīnišķīgi!!! Viņš, tiesa, neteica, ka mēs būsim pāris un arī nepiezvanīja šodien... Bet tas nekas, es taču varu arī pati piezvanīt, vai ne? Man taču jācīnās par savu laimi?

Dievs: Jācīnās, domā? Padomā kārtīgāk!

Viņa: Protams! Es, starp citu, viņu mīlu! Un šī, starp citu, ir mana iespēja! Vienīgā, iespējams pēdējā! Viss, es zvanu!

Dievs: Skatos, ka daudz zini par pēdējām iespējām, nu-nu.

Pagāja vēl divi mēneši.

Viņa: Es esmu tik laimīga!!! Laikam! Mēs esam pāris, pāris!!! Un viss būs labi! Un mēs apprecēsimies!

Dievs (nesaprašanā, šķirstot to, ko viņš sauc par savu plānotāju): Stop, pagaidi! Viņš, ko - Tevi bildināja? Kad?

Viņa: Nē, vēl nē, bet pavisam drīz, noteikti bildinās. Viņš taču redz kā es viņu mīlu. Un es viņam esmu teikusi, ka neviens viņu vairs tā nemīlēs! Un es teicu, ka nekad viņu nepametīšu! Viņš, ko - muļķis, lai no kaut kā tāda atteiktos?

Dievs: Cik es zinu, nē...Varbūt vēl padomāsi?

Viņa: Negribu ne par ko domāt, es esmu laimīga, es drīz precēšos!!!

Pagāja divas dienas.

Viņa: Dieviņ, kādas šausmas!!! Viņš..., viņš...

Dievs, ar smagu nopūtu: Nu, ko viņš?

Viņa: Viņš piekrāpa mani!!! Ar manu draudzeni!!! Un pats man par to pateica! Tu saproti, speciāli pateica! Lai sāpinātu mani!!! Un vēl viņš teica, ka viņam patīk, ka viņa vienmēr staigā augstos papēžos! Un ka viņā gērbjas dārgās drēbēs! (sāpēs sāk elsot un raudāt) Bet es... Viņai ir bagāti vecāki, bet es, starp citu, pati pelnu sev naudu... (krīt histērijā) Un es nevaru visu laiku staigāt augstos papēžos - man darbā jāstāv kājās un jāstaigā daudz, jāskrien!

Dievs: Augstos papēžos, bez augstiem papēžiem... Beidz taisīt histēriju! Padomā labāk!!!

Viņa: Es vienalga viņu atgūšu! Vienalga! Vienalga!!!

Pagāja vēl trīs mēneši

Dievs: Ko klusē?

Viņa: Negribu runāt! Es Tevi nedzirdu! Neko negribu! Negribu pat dzīvot!

Pagāja pusgads.

Dievs: Tā, jau atkal mājās, pie datora sēžam. Skatāmies uz fotogrāfiju. Vēl pasaki, ka viņš Tev raksta...

Viņa: Neraksta... Un nezvana... Bet es vienalga gaidīšu...

Dievs: Gaidīsi ko? Apdomājies taču!!! Tu padomāt vispār vari? Nu, ko lai ar Tevi dara...kaut arī, zini ko? Palielini labāk šo fotogrāfiju...

Viņa: Priekš kam? Tur kaut kāds vecis, vecs un neglīts! Un vārds arī nesmuks - Juris! Un vispār, esmu tikko pārdzīvojusi traģēdiju un man ir salauzta sirds!

Dievs: Padomā!:)

Pagāja trīs mēneši.

Nakts. Viņa: Dieviņ!

Dievs: Ko Tu neguli, ārā nakts!

Viņa: Tu zini, es vakar biju teātrī! Jau trīs gadus nebiju teātrī bijusi, bet še tev, viens vīrietis paņēma un uzaicināja (smaida)

Dievs (arī smaida): Vecs un neglīts?

Viņa: Starp citu, viņš vispār neizskatās uz saviem gadiem! Un viņs ir... patīkams! Un gudrs! Un vispār, ko es tādu izdarīju? Es savu mīlestību nokrāpusi neesmu! Vienkārši aizgāju uz teātri. Man taču ir tiesības to darīt?

Dievs: Ir, ir. Guli!

Viņa smaida, aizmieg.

Pagājis pusgads.

Dievs: Eu, Tu tur! Vispār nekādas ziņas nedod! Kā Tev tur iet?

Viņa: Vai, zini, kaut kā es vispār, pilna darbiem - mācos, strādāju... starp citu, Juris saka, ka es esmu gudriniece un man ir liels potenciāls! Un vēl, Tu zini, viņš teica, ka man nepiestāv augsti papēži:)) Es saku, ka tā kājas izskatās par pieciem centimetriem garākas, bet viņš - man nevajag garas kājas, man vajag, lai Tev ir ērti! Viņš ir tik mīļš un gudrs, un pats, pats skaistākais. Tikai man ir viens jautājums — (kautrējas)

Dievs: Nu, jautā!

Viņa: — Kāpēc uzreiz nevarēja tā izdarīt?

Dievs, smaidot: Padomā
Raksta turpinājums
Advertisement

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Saistītie raksti

Spied patīk un uzzini jaunumus ātrāk par citiem

Advertisement
Advertisement

Jaunākie komentāri

0 1 21:58 12.01Ss
Tiešām...tiešām mūsdienās ir nepieciešami šādi paskaidrojumi, cilveki jau tik tālu degradējušies , ka paši nav spējīgi saprast kad pretējais dzimums nav vienaldzīgs! Drīz būs arī instrukcija kā dabiskāas vajadzības nokārtot?!Žēl cilvēkus kuriem pašiem.nav savu sajūtu un smadzeņu.
0 1 16:36 12.01LA
Labaak,lai viss skaisti beidzas,nevis dziivot turpmaak atmi'naas, cik bija for'si,utt... un,ja patie'saam to cilveeku paiistam miileeji,tad 'lauj vi'nam iet un buut laimiigam,nevis ar pagaatnes atmi'naam bojaat otra cilveeka naakotni !!!
0 0 17:41 07.01uii
cikos tad dzimst muļķi un sliņķi?!!!

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Rakstīt portālam | Kontakti | Reklāma | Noteikumi | Par sīkdatnēm | © TikaiDaile.lv 2012 - 2017