Mirstoša mamma uzraksta vēstuli saviem bērniem.. tik trāpīgi, ka pat sāp!

Advertisement
Advertisement

Mani mīļie bērni...

 

Rīt jūs atbrauksiet pie manis ciemos, jo man būs jubileja. Jūs ieraudzīsiet, ka es novecoju. Lūdzu, esiet pacietīgi un centieties saprast, kādam etapam es eju cauri....



Raksta turpinājums
Ja es vai tētis stāstīsim jums to, ko stāstījām pirms gada, ja mēs atkārtosim vienu un to pašu notikumu vēlreiz un vēlreiz, nepārtrauciet mūs, lai īgni aizrādītu: „Tu to jau stāstīji pirms pāris minūtēm”... Vienkārši noklausieties. Lūdzu. Centieties atcerēties tos laikus, kad jūs bijāt maziņi, un es lasīju jums vienu un to pašu pasaku vēlreiz un vēlreiz, līdz jūs aizmigāt.

Kad es saku, ka negribu pašlaik mazgāties, nedusmojieties un nemulsiniet mani. Labāk atcerieties, kā vakarā pēc smagas darba dienas mēs pierunājām jūs iet dušā, kad bijāt mazi bērni. Jūs tak arī ne visai to mīlējāt, pareizi?

Kad jūs redziet, cik ļoti es esmu neiecietīga visā, kas saistīts ar jaunām tehnoloģijām, vienkārši dodiet man laiku, lai es varētu iemācīties. Un neskatieties uz mani tā! Atcerieties, kā es pacietīgi mācīju jums kaut ko jaunu? Kā mācīju jūs apģērbties, ķemmēt matus, ik dienu atrisināt svarīgus dzīves jautājumus... Pienāk dienas, kad jūs arvien vairāk pamanīsiet, ka es novecoju. Ļoti lūdzu, esiet pacietīgi. Un centieties saprast, caur ko es izeju, mēģinot izprast jūsu gadžetus un skaipus...

Ja es kaut kad aizmirstu, par ko runāju sarunas laikā, ļaujiet man atcerēties, par ko bija runa. Nenervozējiet. Neizrādiet neiecietību un augstprātību. Vienkārši ziniet: galvenais man – būt jums blakus. Jūs vienmēr aizņemsiet galveno vietu manā sirdī...

Kad manas vecās un nogurušās kājas neļaus man staigāt tikpat ātri, kā ejat jūs, vienkārši padodiet man roku un ejiet ar mani vienā solī. Es tieši tāpat jums devu roku, kad jūs tikko iemācījāties staigāt... Un tajās dienās man nebija skumji!

Vienkārši esiet nedaudz kopā ar mani. Mēģiniet mani saprast. Ļaujiet man nodzīvot līdz galam savu dzīvi ar mīlestību un bijību. Es glabāju laiku, kuru pavadu kopā ar jums un atceros to kā dāvanu.

Ar plašu smaidu un milzīgu mīlestību es pabeidzu savu vēstuli. Vienkārši gribu, lai atceraties: „Es jūs mīlu”, mani mīļie bērni!

Aizkustinoši, vai ne? Atbalstiet mūsu portālu – dalieties!

Patika redzētais? Iesaki draugiem

Saistītie raksti

Spied patīk un uzzini jaunumus ātrāk par citiem

Jaunākie komentāri

0 0 Aizvakar 15:19tickettothemoon
Es jau sāku laicīgi meklēt Ziemassvētku dāvanas un guglēt idejas un variantus. Šie bokseršorti ir labs trāpījums, pilnīgi noteikti ņemšu savā kolekcijā, bet gan tētim vai brālim ko tādu dāvināt nedrīkst :)) Šogad ir doma izmēģināt dāvanu servisa iespējas - www.davanuserviss.lv/ziemassvetku-davanas - uz pirmo iespaidu es labprāt dāvinātu braucienu ar bobsleju vai vučko Siguldā, kartingu vai frizūru barbershopā - jau sen mudinu savu tēti aiziet uz foršu vietu matus nogriezt, nevis pie kaimiņienēs blakus kāpņu telpā :-D Kādas ir jūsu idejas šī gada Ziemassvētkiem? Ir kādas oriģinālas idejas?
0 0 Aizvakar 15:07tickettothemoon
Skorpioni ir vienmēr neizturami!
0 2 23:34 01.11amigo
Dievieteem rasna dirsa!!

Pierakstīties iknedēļas jaunumiem

Tavs e-pasts
Pārpublicēšana tikai ar rakstisku atļauju | Rakstīt portālam | Kontakti | Reklāma | Noteikumi | Par sīkdatnēm | © TikaiDaile.lv 2012 - 2017